Meži ir viena no mūsu lielākajām vērtībām. Meži veido Latvijas ainavu, uztur dabas daudzveidību, tie ir iztikas avots, tūrisma objekts, nacionālais lepnums. Apmēram puse no Latvijas mežiem ir privātīpašums, taču otra puse – valsts mežs – pieder mums, Latvijas iedzīvotājiem. Latvijas meža politikā¹ stāv rakstīts, ka "mežs nav mērāms tikai latos un kubikmetros, tas pilda neaizstājamas ekoloģiskās un sociālās funkcijas gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī."
Pēc Jāņiem Zemkopības ministrija sabiedriskajai apspriešanai nodos galveno mežu nozares plānošanas dokumentu – Latvijas meža nozares pamatnostādnes nākamajiem desmit gadiem. Šis dokuments būs pamats lēmumiem par izmaiņām tiesību aktos un politikā. Tas pamatos mežizstrādes apjomus, dabas aizsardzības prasības mežu apsaimniekošanā, mežu spēju mazināt klimata pārmaiņas un būt izturīgiem pret tām, kā arī veidos Latvijas mežu ainavu, kurā vēl palikušos vecos mežus jau šobrīd ātri nomaina izcirtumi un jaunaudzes.
To pieļauj nesaimnieciski un tuvredzīgi politiskie lēmumi, kurus virza mežu un kokrūpniecības nozares pārstāvji. Uz šo stāvokli gadu garumā atkārtoti un nerimstoši norādījusi gan Latvijas sabiedrība, gan vides organizācijas. Arī Satversmes tiesa, 2024. gadā atceļot normu, ar kuru iepriekš tika samazināts galvenās cirtes caurmērs, secināja, ka nozīmīgs politiskais lēmums ar potenciāli lielu ietekmi uz Latvijas mežu dabas vērtībām ir ticis pieņemts bez pienācīga izvērtējuma un pārkāpis Satversmes 115. pantu, kas aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē.²
Pamatnostādnes mežu nozarei nav atjaunotas jau kopš 2020. gada, kad beidzās iepriekšējā dokumenta plānošanas periods. Zemkopības ministrija kopā ar meža nozari jau vairāk nekā gadu ir strādājušas pie jaunās versijas³, taču tikai tagad sabiedrībai un vides ekspertiem un organizācijām tiek piedāvāts ieskatīties jaunā plānošanas dokumenta saturā. Turklāt vienlaicīgi tieši šobrīd – Jāņu noskaņās, kad daudzi valsts iestādēs, nevalstiskajās organizācijās un sabiedriskajos medijos dodas pie dabas un iet atvaļinājumos, – tiek virzīti vairāki noteikumu grozījumi⁴⁵ un informatīvie ziņojumi⁶⁷, kas gan tiecas attaisnot aktīvāku mežu izciršanu, gan mežu resursu pārvaldības vājināšanu. Kokrūpniecības nozare ar Zemkopības ministra svētību pilnīgi bez nekādas vainas apziņas virza iniciatīvu palielināt maksimālo pieļaujamo koksnes ieguvi par diviem miljoniem kubikmetru gadā valsts mežos galvenajā cirtē⁸, šādi atkāpjoties no vēl šī gada sākumā pieņemtajiem lēmumiem.⁹
2023. gadā Latvijā tika izcirsti 15 miljoni kubikmetru koksnes – līdz tam brīdim augstākais rādītājs vismaz pēdējo 100 gadu laikā. Taču jau 2024. gadā šis rekords tika pārspēts – 16 miljoni kubikmetru. Tas noticis, neskatoties uz biežajiem apgalvojumiem, ka nozari pārlieku "ierobežo" dabas aizsardzība un citi nosacījumi.
Vēl nesen meža nozare kā apliecinājumu ilgtspējai izmantoja pozitīvo koksnes krājas bilanci, skaidrojot, ka pieaug mežos uzkrātā biomasa. Šobrīd šī bilance kļuvusi negatīva: samazinās koksnes pieaugums un palielinās mežizstrādes apjoms.¹⁰ Skaidri redzams, ka pārmērīga mežizstrāde ne tikai apdraud mežus, bet var atstāt arī negatīvu ietekmi uz koksnes pieejamību pašai meža nozarei. Taču Zemkopības ministrija un kokrūpniecības nozare turpina piesaukt situāciju pirms 100 gadiem, kad mežu bija mazāk.
Šobrīd visā pasaulē ir diskusijas par meža pārvaldības kvalitāti un izmantošanas intensitāti. Ciršanas intensitāte ir jāmazina gan klimata pārmaiņu krīzes ierobežošanai, gan dabas daudzveidības izzušanas dēļ. Izprotot bioekonomikas nozīmi un mazāku resursu pieejamību, nepārprotami dodams atbalsts tieši produktu ražošanai ar augstāku pievienoto vērtību. Kaut gan zināms progress šajā virzienā ir, tomēr joprojām galvenais spēks un uzmanība aiziet vēl intensīvākai koksnes resursu ieguvei, lai apmierinātu zāģētavu vajadzību pēc koksnes. Tas neveicina modernu, ilgtspējīgu meža nozari, bet tikai padziļina atkarību no masveida ciršanas un rada vēl lielāku kailciršu īpatsvaru meža vidē.
Latvijas mežu apsaimniekošanas praksei un politikai ir jāmainās! Un strauji. Nav pieļaujams turpināt pašreizējo kritienu. Lai to apturētu, politiķiem, valdībai un lēmumpieņēmējiem ir nepieciešams pievērst uzmanību, būt vērīgiem un kritiskiem pret mežu nozares, kā arī tās ietekmēto zinātnieku pasniegto informāciju, un nepieņemt lēmumus, kas novedīs pie Latvijas mežu resursu izsamniekošanas un dabas vēl lielākas postīšanas, bet gan darīt visu, lai mežu nozare taisnīgi pārkārtotos uz patiesi ilgtspējīgāku mežu apsaimniekošanas modeli. Šī pieeja ir jāiestrādā Mežu un saistīto nozaru pamatnostādnēs, kā arī jāņem vērā visu turpmāko tiesību aktu un politikas dokumentu izstrādē.
Pēc Jāņiem Latvijas Tiesību aktu projektu publiskajā portālā tiks izsludināta Latvijas meža nozares pamatnostādņu sabiedriskā apspriešana. Ja Tev rūp Latvijas mežu liktenis, piedalies tajā! Tā ilgs vismaz divas nedēļas. Seko līdzi mūsu jaunumiem un ieplāno laiku, lai ar dokumentu iepazītos un to komentētu.
Ja vēlies iestāties par mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un pievienoties šai brīvprātīgajai iniciatīvai, raksti mums uz [email protected]
100 kailcirtes Latvijas simtgadei sākās kā privātpersonu un vides nevalstisko organizāciju brīvprātīga iniciatīva ar mērķi vērst sabiedrības uzmanību uz neilgtspējīgo Latvijas valsts mežu apsaimniekošanu, aicināt uz pārmaiņām, kā arī pretoties tuvredzīgiem un nepārdomātiem lēmumiem par valsts mežu pārvaldību. Šodien 100 kailcirtes turpina iesākto.
