Iniciatīva "100 kailcirtes" un tās sadarbības organizācijas prasa nodrošināt pietiekamu un kvalitatīvu sabiedrības iesaisti Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādņu 2025.-2032. (turpmāk – meža pamatnostādņu) izveidē un apstiprināšanā.
Meža pamatnostādnes ir galvenais mežu nozares plānošanas dokuments, kas nosaka, kā meži Latvijā tiks apsaimniekoti. Tās ietver nozares mērķus, veidu, kā tie sasniedzami un raksturo turpmāko nozares attīstību, ņemot vērā gan ekonomiskos, gan vides, gan sociālos aspektus. Balstoties meža pamatnostādnēs, tiks veiktas izmaiņas ar meža nozari saistītajos normatīvajos aktos, lai sasniegtu Latvijas meža politikā¹ un Meža likumā² noteikto mērķi – meža un meža zemju ilgtspējīgu (nenoplicinošu) apsaimniekošanu.
Zemkopības ministrijai tika uzdots izstrādāt meža pamatnostādnes jau 2020. gada 4. martā³. Ar ziņojumu "Par Meža nozares attīstības stratēģijas 2021.-2030. (2050.) izstrādes gaitu" Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijā tā laika Meža departamenta direktors Arvīds Ozols uzstājās jau 2022. g. 9. februārī. Zemkopības ministrija informēja Vides pārraudzības valsts biroju, ka meža pamatnostādņu izstrāde tika uzsākta tikai 2024. gada 29. maijā⁴. Oficiāli pamatnostādņu izstrāde notiek vairāk nekā gadu, realitātē – daudz ilgāk. Zemkopības ministrija iepriekš minēja, ka šīs pamatnostādnes tiks nodotas sabiedriskajai apspriešanai 2025. gada jūnijā, vēlāk – līdz rudenim, bet tas nav noticis.
Ne sabiedrībai, ne plašāk nozares pārstāvjiem, ne vides nevalstiskajām organizācijām, kas pārstāv sabiedrības intereses dabas aizsardzībā un mežu saudzīgā un ilgtspējīgā apsaimniekošanā, ne Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai (turpmāk – VARAM), kas atbildīga par dabas aizsardzības politiku, joprojām nav tikusi dota iespēja kvalitatīvi un laicīgi līdzdarboties pamatnostādņu izstrādē un iepazīties ar to darba versijām.
Meža nozare Latvijas tautsaimniecībā ir nozīmīga un ar tiešu ietekmi uz bioloģiskās daudzveidības, klimata un ekonomikas politikām, tāpēc nepārdomāta, tikai uz tūlītēju ekonomisku labumu vērsta meža politika var radīt tiešas sekas uz sabiedrības labklājību ilgtermiņā. Pēdējo gadu laikā ir pieredzēts izteikts politisks spiediens koksnes ieguves apjomu kāpināšanai valsts mežos, kā arī intensīvākai mežizstrādei kopumā. Pastāv risks, ka Zemkopības ministrija vēlēsies pamatnostādņu apstiprināšanu virzīt strauji, nenodrošinot iekļaujošu pamatnostādņu izstrādes procesu ar nevalstiskajām organizācijām, VARAM un citām ministrijām, kā arī citām iesaistītajām pusēm pēc būtības. Pilnvērtīga un laicīga sabiedrības iesaiste pamatnostādņu veidošanā ir īpaši nepieciešama.
Norādām uz to, ka Zemkopības ministrija kopš 2020. gada ir organizējusi meža nozares politiku bez aktuālajām meža nozares pamatnostādnēm. Vienlaikus, vairākus ar meža nozari saistītos grozījumus Zemkopības ministrija ir virzījusi bez sabiedriskās apspriešanas un īsiem saskaņošanas periodiem⁵.
- Uzlikt par pienākumu Zemkopības ministrijai nodrošināt pilnvērtīgu sabiedrības iesaisti visos meža pamatnostādņu apstiprināšanas procesa posmos.
- Skaidri informēt sabiedrību par plānoto meža pamatnostādņu saturu un apstiprināšanas procesu.
- Ņemot vērā ilgo dokumenta izstrādes procesu, kurā vides nevalstiskās organizācijas, VARAM un citas iesaistītās puses nav laicīgi tikušas iesaistītas, noteikt vismaz 60 dienu publiskās apspriešanas periodu, lai visām iesaistītajām pusēm būtu pietiekoši daudz laika dokumentu analizēt un izstrādāt piedāvājumus uzlabojumiem.