Tas ir arī tavs mežs. Iesaisties!
Mežs katram nozīmē kaut ko citu, bet tas ir kopīgs mums visiem un arī dzīvajai dabai. Kādam Latvijā būs būt mežam un ko ar to darīsim nākotnē ierakstām politikas plānošanas dokumentā – Meža pamatnostādnēs. Taču publiskajā apspriešanā esošais Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādņu projekts 2026.–2050. gadam, ko izstrādājusi Zemkopības ministrija, drīzāk atbalso vienpusēju vēlmju redzējumu, nevis veido caurspīdīgu, pamatotu un sabiedrības interesēs balstītu plānošanas dokumentu.
Pamatnostādnēs trūkst zinātniska pamatojuma, konkrētu datu un skaidru mērķu. Tā ilgajā izstrādē nav bijusi nodrošināta atklāta sabiedrības līdzdalība un pat ne pilns nozares viedokļu tvērums. Rodas iespaids, ka meža nākotnes plānošanā lielāka balss ir ātram ekonomiskam guvumam, nekā sabiedrības viedoklim un nākotnes vajadzībām. Pamatnostādnes neatbilst normatīvajām prasībām: tajās nav esošās situācijas analīzes, kā arī nav noteiktu mērķrādītāju un to sasaistes arī ar nozīmīgām starptautiskām un nacionālām politikām. Dokumentā bieži sastopamas vispārīgas frāzes, kuras var brīvi interpretēt.
Vai tiešām 21. gadsimta Latvijā “meža attīstība” joprojām nozīmē arvien plašākas kailcirtes un mazāku dabas vērtību aizsardzību? Lai gan bioloģiskā daudzveidība un tās nozīme Pamatnostādnēs ir pieminēta, pašā dokumentā nav liecību par reālu šo vērtību aizsardzību. Piesedzoties ar ilgtspēju, tiek atvērtas durvis brīvai interpretācijai un tālākai bioloģiskās daudzveidības un vērtīgo biotopu degradācijai. Pamatnostādnes, kuru termiņš ir ievērojami garāks nekā iepriekšējo Pamatnostādņu rāmis, nerada paļāvību, ka turpmāko 25 gadu mežu apsaimniekošana nodrošinās resursu pietiekamību nākotnē, stiprinās mežu noturību un atjaunos bioloģisko daudzveidību mežos.
Dabas aizsardzība vai mazāk intensīva meža izmantošana nenozīmē, ka mežu īpašnieki nevarēs izmantot resursus! Arī meža īpašnieku interesēs būtu skaidri definēts, pamatots dokumentam, kas sagatavo augsni noturīgiem, vērtīgiem mežiem un ekonomiskajai stabilitātei ilgtermiņā.
Pamatnostādnēm ir jābūt dokumentam, kas:
- Atbilst plānošanas dokumenta labākajiem piemēriem un ir pamatots zinātniskiem datiem;
- Izvirza skaidrus mērķus un skaidrus rādītājus;
- Tiek izstrādāts caurspīdīgi, ar kvalitatīvu iesaisti un ir pieejams un saprotams;
- Plāno mazināt mežizstrādes intensitāti, veicina pāreju uz dabai tuvu mežu apsaimniekošanu
- Plāno samazināt putnu ligzdu bojāeju un putnu traucēšanu, sevišķi, putnu ligzdošanas laikā;
- Mazina kailciršu kā galveno ciršu pārsvaru;
- Vismaz 30 % mežu teritorijas iezīmēs dabas aizsardzībai un efektīvi aizsargās dabas vērtības arī ārpus tām;
- Virza saistītās nozares un ilgmūžīgu un vērtīgu koksnes produktu ražošanu;
Šis nav vienas dienas dokuments, kas veidojams ar vieglu roku – tā ir atbildība pret mūsu un nākamo paaudžu dzīves telpu. Vēl līdz sestdienai, 15. novembrim, Pamatnostādnes ir sabiedriskajā apspriešanā, kurā ikvienam ir tiesības paust savu nostāju. Katrs no mums var un pieprasīt, lai Latvijas meža politika tiktu veidota zinātnē balstīti, atbildīgi un sabiedrības interesēs.
Iesaisties! Raksti savu viedokli, dalies ar informāciju, uzrunā savus līdzcilvēkus. “Mežs nav mērāms tikai latos un kubikmetros”.Viedokli jāsniedz elektroniski, sūtot uz e-pastu: [email protected] vai [email protected] ar norādi par meža pamatnostādnēm.
Vides organizāciju teikto par Pamatnostādņu uzdevumiem atradīsi: