Iestājamies par mūsu mežiem! Aicinām piedalīties Meža pamatnostādņu apspriešanā

Mūsu meži ir viens no lielākajiem Latvijas iedzīvotāju lepnumiem un viena no Latvijas pamata vērtībām. Taču jaunās Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnes Zemkopības ministrijas piedāvājumā drīzāk uzskatāmas par meža nozares vēlmju sarakstu, nevis par iespēju veidot sabalansētu meža politiku, kur ir vieta gan dabai, gan mežsaimniecības interesēm.

Lai gan tehniski pamatnostādnēm ir veikts ietekmes uz vidi novērtējums, tas nesniedz pilnvērtīgu izvērtējumu, lai varētu apzināties ieguvumus un zaudējumus no dažādiem meža politikas attīstības scenārijiem. Neskatoties uz to, Zemkopības ministrija un izstrādātāji izvēlējās scenāriju, kurā aizsargātu mazāk nekā 30% Latvijas mežu kā turpmāko 25 gadu meža politikas bāzi bez pilnvērtīgiem datiem un ietekmju izvērtēšanas.

Aicinām ikvienu izlasīt Pamatnostādnes un piedalīties sabiedriskajā apspriešanā, sniedzot savu viedokli Zemkopības ministrijai un aicinot veikt Pamatnostādņu uzlabojumus un ņemt vērā meža nozīmi sabiedrībai un dabai.

Kāpēc šīs pamatnostādnes nav atbalstāmas?

• Dabas aizsardzība mežos tajās nav pietiekama! Pamatnostādnes paredz samazināt cērtamo koku caurmērus, palielināt ciršanas apjomu, veidot jaunus meža ceļa tīklus, kā arī ieviest principu, ka jebkādu jaunu dabas aizsardzības platību ieviešana nozīmē kādas citas dabas teritorijas ierobežojumu atcelšanu. Pamatnostādnēs nav redzama vēlme salāgot dabas un saimnieciskās intereses, bet tās ļoti skaidri prioritizē meža nozares intereses. Tikmēr Latvijā vēl joprojām notiek dabas vērtībām bagātu mežu platību izciršana, lai gan valstij jau ilgstoši ir zināms par šīm bioloģiski vērtīgajām meža teritorijām.
• Neatbilstība klimata mērķiem. Pamatnostādnēs ir veikts finansiāls izvērtējums dažādiem mežsaimniecības scenārijiem, taču tā kā intensīvās mežizstrādes dēļ zemes izmantošanas un mežu sektors rada emisijas, nevis tās uzkrāj, Latvijai jau 2030. gadā būs jāmaksā soda naudas un jāsasniedz šie mērķi daudz straujāk un dārgāk. Šādu finansiālu seku izvērtējuma pamatnostādnēs nav, lai gan pašas Zemkopības ministrijas ziņojumi rāda, ka ar plašāku mežu izciršanu emisijas turpinās pieaugt.
• Latvijas starptautisko saistību pārkāpums. Latvijai ir intereses un pienākums aizsargāt un atjaunot dabas vērtības. Līdz 2030. gadam ir jāaizsargā vismaz 30% platību, taču šīs pamatnostādnes plāno aizsargāt mazāk nekā 30% meža platību. Tā kā meži sedz aptuveni pusi Latvijas teritorijas, šos mērķus sasniegt nebūs iespējams, ja neaizsargās plašākas meža teritorijas.
• Pretruna ar Satversmes tiesas spriedumu. Satversmes tiesas spriedums par koku ciršanu paredzēja, ka jebkādām lielākām mežu izciršanas veicinošām izmaiņām ir jāveic pilnvērtīgs stratēģisks novērtējums, taču šī novērtējuma apgalvojumi nepilnvērtīgi analizē ietekmi uz vidi, dabas aizsardzību un klimatu.
• Nesamērīgi plānošanas termiņi. Pamatnostādnes paredzēts izstrādāt laikposmam līdz 2050. gadam, taču tik ilgs darbības periods neatbilst Latvijas attīstības plānošanas sistēmā un tiesību aktos noteiktajiem plānošanas dokumentu termiņiem – pamatnostādnes ir vidēja termiņa plānošanas dokuments un tas nedrīkst attiekties uz periodu, kas ilgāks par 7 gadiem. Tas nodrošina, ka pamatnostādnes tiek regulāri pārskatītas un aktualizētas, ņemot vērā izmaiņas faktiskajā situācijā, jaunākos datus, politikas prioritātes un tiesisko regulējumu. Nosakot pamatnostādņu darbības periodu līdz 2050. gadam, ir daudz vieglāk apiet prasību periodiski izvērtēt politikas rezultātus un nepieciešamības gadījumā reāli pārskatīt tās mērķus un uzdevumus.

Aicinām iepazīties ar Madaras Merles rakstu "Kā mežu plāno, tāds sanāk", kurā uzsvērts, ka pamatnostādnēs nav pārstāvētas visas sabiedrības intereses attiecībā uz mežu, tām trūkst zinātniska pamatojuma un balstīšanās datos, tajās netiek apsvērta virzīšanās uz dabai tuvāku mežsaimniecību un kailciršu mazināšanu, bet ir skaidra virzība uz intensīvāku mežizstrādi.